SynotTip futbola Virslīgas 26. kārtā VALMIERA GLASS VIA futbolisti pēc vairāk kā divu mēnešu prombūtnes, Vidzemes Olimpiskā centra futbola laukuma pārbūves dēļ, atgriezās mājas sienās un savu līdzjutēju priekšā uz jaunā laukuma seguma tikās ar principiālajiem pretiniekiem FK Metta/LatvijasUniversitāte. Pilnu dāvanu grozu gan mūsu futbolistiem saviem atbalstītājiem pasniegt neizdevās, galvenokārt pašu kļūdu dēļ ar 0:2 (0:2) tika atzīts pretinieku pārākums.

To, ka Valmieras kvēlākie futbola fani bija stipri noilgojušies pēc savas komandas, liecināja arī kupli piepildītās tribīnes svētdienas pēcpusdienā, īpašu rozīnīti pirms kārtējās duelēšanās ar Mettas vīriem piešķīra arī pašmāju puiku — Viļņa Bekmaņa, Miku Frišfelda, Renāra Veļičko un Artūra Cukura izpildītā Valmieras himna — Dziesma par Valmieru, sagaidot futbolistus uz laukuma.

Arī paši Valmieras futbolisti uzsūca šo no laukuma malām nākošo enerģiju, kas viņus dzina uz priekšu visas spēles garumā. Un priekšā, lasi Mettas, laukuma pusē viņi uzkavējās visai bieži — pirmajā puslaikā tikai fortūnas trūkums liedza svinēt vismaz vienu vārtu guvumu — lieliskas izdevības neizmantoja teju katrs no mūsu uzbrucējiem — Rikardo Grejs, Rašids Brauns, Alvis Jaunzems un Kristers Lūsiņš.

Pēcāk pēcspēles vērojumos pretinieku treneris Andris Riherts teicās pirmajā puslaikā saskaitījis 14 valmieriešu sitienus pa vārtiem, uz ko gan blakus esošajam Gatim Kalniņam iepletās acis. Realitātē gan tālu no patiesības nebija, šis noteikti bija labākais puslaiks šīs sezonas četrās spēles ar šo komandu.

Par sniegumu tajā labus vārdus būtu pelnījuši teju, katrs no spēlētājiem, bet jo īpaši acīs krita divu komandas stūrakmeņu — Kalniņa un Veinberga nosvērtais sniegums — mierīgi, pārliecināti, gudri.

Diemžēl, iedzīvojoties savainojumā kādā no pēdējām pirmā puslaika epizodēm, otrajā laukumā vairs neatgriezās Kalniņš, kura vietu ieņēma Klāvs Kramēns. Acumirklī gan šis notikums sekas neradīja, arī Klāvs aizsardzībā darbojās kā prot to vislabāk. Valmieras futbolisti mūsu ultru (tā puspajokam sevi paši nodēvēja manāmākie komandas līdzjutēji) atbalstīti turpināja vērpt savus uzbrukumus pie Dāvja Oša vārtiem, neitralizējot arī visus Mettas pretuzbrukumus, līdz… līdz nelaimes gadījumam spēles 63. minūtē, kad bumbu pēc centrējuma no labās malas savos vārtos neveiksmīgi un nodevīgi precīzi ieraidīja Elmārs Sietinsons.

Laika lai atspēlētos vēl pietika gana, tiesa to izdarīt nu bija divtik grūti, jo arī Riherta zēni nu visus spēkus vairāk koncentrēja savu vārtu drošībai piekopjot pretuzbrukuma taktiku. Šādā veidā viņi arī tika pie otrajiem vārtiem spēles 81. minūtē, kad vairāku neveiksmīgu epizožu virtenē kā pēdējais tajā neveiksmīgi izpildījās aizsargs Kramēns, kurš netiekot galā ar viltīgi lēkājošo bumbu nespēja nodzēst ugunsgrēku uz pašas vārtu līnijas, tādējādi ļaujot Rendijam Šibasam panākt jau 0:2. Te nu pa lielam jau viss bija skaidrs, un spēles beigu svilpe atskanēja nodevīgi ātri. Interesants fakts — nomainoties Kalniņam, pirmo reizi kapteiņa apsēju komandā piemērīja jaunākais no brāļiem Jaunzemiem.

Gatis Kalniņš pēc spēles: «Pirmkārt, paldies skatītājiem, kuri neskatoties uz drēgniem apstākļiem visai kuplā skaitā atnāca uz šo spēli. Runājot par spēli, varu izšķirt divus dažādus puslaikus. Ja pirmo nospēlējām ļoti labi, izņemot to, ka nespējām gūt vārtus, tad otrajā puslaikā kādās epizodēs nenospēlējām aukstasinīgi, pie ielaistajiem vārtiem izdarījām liekas haotiskas darbības, principā abi divi goli atgādināja zaudētos pret Jelgavu Staicelē — pārāk viegli tie tika gūti. Pietrūka šīs pieredzes, kuru šajā sezonā daudzi spēlētāji jau ir uzkrājuši, bet ne tik lielu, lai izrautu vēl vairāk punktus un uzvaras.»

Andris Riherts: «Esmu pateicīgs saviem spēlētājiem, ka izturējām Valmieras spiedienu no pirmajām minūtēm. Zinājām, ka viņi tā darīs. Neteiksim, ka arī mēs neuzbrukām, arī mums bija labi momenti, bet pietrūka šī otrā, vai pat trešā piegājiena lai bumbu ieraidītu vārtos. Otrajā puslaikā ieslēdzām lielākus ātrumus, Gata iztrūkums aizsardzībā bija ļoti jūtams, zināms, ka pārējie aizsargi ir mazpieredzējuši — tur kur plāns, tur arī plīst. Paldies arī faniem par atbalstu.»

Šīs sezonas bilance ar mettiešiem — iesākām ar diviem neizšķirtiem (2:2, 1:1), pēc kuriem sekoja divi zaudējumi (1:2, 0:2). Rīgas studentiem ar šo uzvaru izdevās pakāpties uz tabulas sesto vietu, aiz sevis pabīdot Jelgavu. Pēc abu savstarpējās tikšanās nākošajā kārtā, iespējams, arī noskaidrosies šo vietu galējais liktenis. Pie priekšlaicīgas uzvaras čempionātā netika arī Riga FC, kuri toties izdzēsa jebkādas teorētiskas iespējas to izcīnīt Ventspils futbolistiem. Nu tādas saglabājas vien RFS vīriem, kuri pēdējā kārtā žilbinošas Roberta Savaļnieka spēles dēļ sagrāva Spartaks Jūrmala, kuriem nelīdzēja arī pazīstamā itāļu futbolista un trenera Masimo Kareras klātesamība Slokas stadiona tribīnēs.

Priekšpēdējā valmieriešu cīņa šajā sezonā notiks šo svētdien, VOC futbola laukumā, pl. 14 pret Riga FC. Lūkosim neļaut rīdziniekiem izcīnīt čempionu titulu.

Un vēl, svētdien klātesot Latvijas futbola federācijas prezidentam Kasparam Gorkšam un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam Jānim Baikam, nevarēju abiem nepajautāt par Valmieras kluba likteni nākamā gada Virslīgas kontekstā. Lūk, kas abiem bija sakāms.

«Šis jautājums ir saistīts ar Virslīgas paplašināšanu, uz doto brīdi nebūtu korekti, ja mēs dotu kādus paziņojums pirms sezonas beigām, jo tas varētu nākt ar kādiem riskiem, kad kāda komanda varētu justies droši vai nedroši par savu vietu. Visticamāk, uzreiz pēc sezonas beigām mēs arī nāksim klajā ar savu plānu, kā mēs Latvijas futbola virslīgu redzam nākamajā sezonā, bet neskatoties kāds būs šis verdikts, jau tagad es varu uzslavēt Valmieras pilsētu un Valmieras futbola klubu ar savu apņemšanos, azartu. Šis bija pirmais viņu solis lai atgrieztos šajā futbola ešalonā, un mēs kā federācija esam tikai ieinteresēti, lai tas tiešām būtu tikai pirmais solis, un lai arī turpmāk tie būtu mērķtiecīgi un daudzi uz priekšu,» tā Kaspars Gorkšs.

Jānis Baiks no savas puses piemetināja: «Katrā ziņā pašvaldība ir devusi rakstisku apliecinājumu, pie tā ja tiks dota iespēja, tad tā savu finansējumu saglabās. Arī pirms šīs sezonas ar futbola klubu runājot, neviens lielus uzdevumus neizvirzīja, būtiski bija arī tas, ka tie kas izcīnīja šo iespēju spēlēt virslīgā, tiem arī tāda tika dota. Protams, līmenis nu bija cits, bet arī pirmie kucēni ir jānoslīcina. Nebūtu arī korekti paļauties uz piedāvājumiem no dažādiem finansētājiem, kuri bija gatavi komandā ievest sešus, septiņus viesspēlētājus, tad tas vairs nebūtu Valmieras futbols. Mēs redzam šo piramīdu, kura ir jāveido. Mums ir daudz mazo futbolistu, kuri redz šo izaugsmes iespēju.»

GAISA DIVKAUJĀ Mettas kapteinis Kirils Ševeļovs pret valmieriešu aizsargu Elmāru Sietinsonu.

VALMIERA GLASS VIA — FK Metta/LU 0:2 (0:2)

Vārti: Sietinsons 63’ (s.v.), Šibass 81’

Sastāvi: Bogdanovs (v), Miķelsons, Taulavičus, Sietinsons, V. Jaunzems, Kalniņš (k) (46’ Kramēns), Veinbergs (72’ Stīpnieks), Brauns (62’ Bērziņš), A. Jaunzems, Lūsiņš, Grejs — Ošs (v), Ševeļovs (k), N. Uldriķis, Ivanovs (60’ Šibass), Abas, Ozoliņš, V. Fjodorovs (85’ Varslavāns), Kovaļonoks (46’ Vandeivs), Seriba, Džamaludinovs, Liepa.

Spēles tiesnesis: Vitālijs Spasjonņikovs

 

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.