Sestdien tika izspēlētas SynotTip futbola Virslīgas pēdējās — 28. kārtas spēles. VALMIERA GLASS VIA par prieku saviem līdzjutējiem sezonu noslēdza ar uzvaru, pārspējot FK Jelgava ar 1:0 (0:0). Šī uzvara būtu vēl saldāka, ja kliedētos neziņa par komandas gaitām nākamajā sezonā. Šobrīd valmieriešiem līdz ar ieņemto pēdējo vietu Virslīga ir jāatstāj un nākamgad jāatgriežas 1. līgā. Ja Latvijas futbola galvas lems par Virslīgas paplašināšanu jau nākamajā sezonā, tad visdrīzāk vieta tajā atradīsies arī mūsu futbolistiem.

Valmierieši līdzšinējās trīs spēlēs ar jelgavniekiem bija cietuši vienus zaudējumus (1:5; 2:3 un 1:4). Pat šodien labā atmiņā spēle 15. jūlijā, kad vēl 75. minūtē bijām vadībā ar 2:1, bet pārsvaru nenosargājām un arī neizšķirtu ne — jelgavnieku jaunpienācējs Gurams Lukava tad guva uzvaras vārtus spēles pamatlaikam pieliktajā piektajā minūtē.

Pēc šiem trim pāridarījumiem valmieriešiem pirms pēdējās abu komandu tikšanās papildu motivācija nebija jāmeklē. Tas pats sakāms arī par pretiniekiem, kuri kopā ar FK Metta/LU neklātienē izspēlēja pārspēļu kārti. Lai arī Jelgava cieta zaudējumu, līdzīgu likteni piemeklēja arī Rīgas klubs (1:4 pret Ventspili), kas nozīmēja, ka mettieši jau sesto(!!!) gadu pēc kārtas pārspēlēs ar 1. līgas vicečempioniem (šogad SK Super Nova) cīnīsies par vietas saglabāšanu sev ierastajā turnīrā.

Uzvaru valmieriešiem šajā spēlē atnesa Gata Kalniņa vārtu guvums 78. minūtē. Gatis, kuram šie bija karjeras 106. vārti Virslīgā, klasiski savā stilā Vladislavu Kurakinu pārspēja ar elegantu sitienu ar galvu, pēc stūra sitiena izspēles precīzu piespēli viņam adresēja Oskars Madis Miķelsons.

Jāpiebilst, ka arī sezonas pirmajā uzvarā – pār Spartaku – uzvaras vārtus guva pieredzējušais Kalniņš.

Šajā spēlē bija novērojami divi atšķirīgi puslaiki. Pirmajā pārsvars piederēja viesiem, bet otrajā mājinieki burtiski atplauka, demonstrējot pārliecinošu un skatāmu futbolu, daudz uzbrūkot un darot to no sirds. Līdzīgi kā pret Jūrmalu, arī šajā veiksme bija mūsu sabiedrotā, jo spēles izskaņā jelgavniekiem bija vairākas labas iespējas rezultātu izlīdzināt.

Veiksmi kaldināja arī spēles tiesnesis Aleksandrs Anufrijevs, kurš dažās epizodēs šķietami sprieda valmieriešiem par labu, taisnības labad arī otru komandu pāris epizodēs glāba svilpe.

Jums vajadzēja redzēt Jelgavas trenera Mariana Pahara emocijas spēles pēdējās minūtēs, pēc kurām viņš vēl kādu laiku nespēja atkopties, atnākdams uz preses konferenci ar lielu nokavēšanos. Labi, ka viņam šajās dienās no futbola neveiksmēm palīdzēs atkopties nupat iznākušās futbola žurnālista Askolda Uldriķa biogrāfiskās grāmatas Super Marians lasītāju atsauksmes.

Pavelkot svītru zem saistošās futbola sezonas, turnīra tabula liecina par šādu vietu kārtību: 1. Riga FC ar 64 punktiem, 2. FK Ventspils (60), 3. RFS (55), 4. FK Liepāja/Mogo (51), 5. Spartaks Jūrmala (42), 6. FK Jelgava (21), 7. FK Metta/LU (19) un 8. VALMIERA GLASS VIA (8).

Interesanti, ka valmierieši gūtajos vārtos pārspējuši jelgavniekus (22 pret 19) un tikai par diviem atpaliek no Mettas. Skaitļi arī precīzi norāda uz mūsu šī gada Ahileja papēdi – aizsardzību: ielaisti 92 vārti, kopējā vārtu attiecība -70, tuvākie sekotāji Metta ielaiduši par 40 vārtiem mazāk.

Pēc uzvaras daudz sakāmā un labu vārdu atradās arī valmieriešu galvenajam trenerim Nikolajam Trubačovam: «Protams, esmu apmierināts ar šīs spēles rezultātu. Paldies spēlētājiem, ka viņi nenolaida rokas un čempionāta noslēgumu aizvadīja labā līmenī, parādot tādu spēli, kādu man gribējās redzēt no šīs komandas nedaudz agrāk. Spēles pārtraukumā lūdzu spēlētājiem, lai viņi pietur bumbu un uzspēlē futbolu, teicu: «Atlikušas 45 minūtes šajā čempionātā, uzspēlējiet futbolu, gūstiet no tā gandarījumu, sniedziet to arī mums un līdzjutējiem.» Viņi mani uzklausīja, un viņiem arī izdevās.

No komandas un sevis personīgi vēlos pateikties mūsu līdzjutējiem. Ar ko tādu es saskaros pirmo reizi, kad komanda ierindojas pēdējā vietā, ielaiž ļoti daudz vārtu, pie tā visa jebkura spēlētāja vai komandas veiksmīga darbība tiek pavadīta ar skatītāju aplausiem un prieku. Esmu ļoti pateicīgs viņiem par to, ceru, lai kur arī šī komanda nākamgad spēlētu, tā nepaliks bez saviem atbalstītājiem.

Kas attiecas uz manu nākotni šajā klubā, tas ir atkarīgs no vadības. Šobrīd līgums man beidzas 30. novembrī, tajā gan ir atruna, ja abas puses ir ar mieru, tas automātiski pagarinās uz gadu. Šobrīd par to vēl nedomāju, man arī nepatīk skriet laikam pa priekšu. Ja godīgi, man nav nekas pret strādāšanu šeit. Šeit darbam ir lieliski apstākļi, ļoti daudz talantīgu jauniešu. Ja būsiet pamanījuši, komandā šosezon iepludināju ļoti daudz jauno futbolistu, pie manis ir spēlējuši gan 16, gan 17 gadus veci – Māris Barkovskis (16) pat iesita Ventspilij vārtus, arī pēdējā spēlē beigās uzlaidu 17 gadus vecu puisi (Ingaru Pūli – aut.). Klāvs Kramēns arī mums ir septiņpadsmit gadus vecs perspektīvs aizsargs.

Šajā komandā neatvedu nevienu savu spēlētāju. Man patīk strādāt ar vietējiem, jo tieši vietējais spēlētājs, izejot laukumā, tribīnēs redz savu māti, tēvu, draudzeni, sievu, savus bērnus… Viņš tikai viņu dēļ būs gatavs spēlēt futbolu. Leģionāriem ir cita psiholoģija un jauniešiem vēl cita. Mani gandarī, kad jaunie spēlētāji manā vadībā izaug par labiem futbolistiem. Lūk, piemērs, Jelgavai ir tāds Sigits Olberķis, tas biju es,  kas, trenējot Kroujas klubu Lietuvā, norādīja viņam ceļu lielajā futbolā. Būšu ļoti priecīgs, ja manis trenētie Valmieras futbolisti ar laiku iekļūs Latvijas izlasēs un tur arī spēlēs. Kurš visvairāk šogad progresējis? Mana atbilde – komanda. Jāteic arī, ka ar šo komandu pirms manis tomēr strādāja Gatis ar Normundu. Es varu lepoties ar to, ka tajā iesaistīju jaunos spēlētājus un tā sāka spēlēt citu futbolu. Ventspilī man šosezon viens žurnālists pajautāja: «Kāpēc jūs pret mums nenostādījāt autobusu (ierakšanās aizsardzībā – aut.) un nenospēlējāt uz pretuzbrukumiem?» Es viņam atbildēju: «Autobusu var nostādīt arī latviešu treneris, tad kāpēc gan no Ukrainas aicināt treneri, lai viņš darītu ko tādu?» Esmu priecīgs, ka komanda sāka rādīt citu spēli, to novērtēja arī skatītāji. Mūsu galvenais mērķis ir pretinieku vārti. Gribu iedvest viņiem uzvarētāju garu. Un, ja mums izdosies turpināt Virslīgā, tad visi iepazīs pavisam citu komandu.»

VALMIERA GLASS VIA komanda pēc uzvaras pār jelgavniekiem: Oskars Madis Miķelsons (pirmajā rindā no kreisās), Ulvis Bērziņš, Jānis Mariss Taulavičus, Arturs Nazarovs, Alvis Jaunzems, Ingars Pūlis, Rašids Brauns, Rikardo Grejs, Valdis Veinbergs (otrajā rindā no kreisās), Klāvs Kramēns, Artūrs Bankavs, Gatis Kalniņš, Elmārs Sietinsons, treneris Nikolajs Trubačovs, Marks Bogdanovs, Valts Jaunzems, Elvis Arnavs, Eduards Stīpnieks, Kristers Lūsiņš, menedžeris Uldis Pūcītis un fizioterapeite Ieva Priede.

VALMIERA GLASS VIA — FK Jelgava 1:0 (0:0)

Vārti: Kalniņš 78’

Brīdinājumi: Veinbergs 1’, Grejs 90’ — Lazdiņš 31’, Hvoiņickis 32’, Eizdens 33’, Lukava 85’

Sastāvi: Arnavs (v), Miķelsons, Taulavičus, Sietinsons, Kalniņš (k), Bankavs, Veinbergs, Brauns (90’+3’ Pūlis), Bērziņš (78’ Nazarovs), A. Jaunzems, Lūsiņš (64’ Grejs) — Kurakins (v), Grigaravičs (81’ Ulimbaševs), Hvoiņickis, Kiriļins, Lazdiņš (k), Kozlovs (64’ Kurtišs), Eizdens, Širjajevs, Šarifi (45’ Olberķis), Lukava, Minkevičs.

Spēles tiesnesis: Aleksandrs Anufrijevs

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.