Šosestdien sāksies Latvijas futbola augstākās līgas jaunā sezona. Čempionāts ieguvis jaunu ģenerālsponsoru un attiecīgi arī nosaukumu – Optibet Virslīga. Starp turnīra deviņiem dalībniekiem sevi pierādīt jaunā kvalitātē centīsies arī VALMIERA GLASS VIA komanda ar jauno galveno treneri Tamazu Pertiju priekšgalā. Ko mēs varam sagaidīt no šīs komandas, izvaicāju tās vadītāju ULDI PŪCĪTI.

Par visu pēc kārtas. Kas gadījās ar iepriekš izsludināto komandas galveno treneri Vladimiru Babičevu?

Teiksim tā, neuzsākām darba attiecības. Principā šis projekts beidzās sarunu gaitā. No kluba puses nebija nācis oficiāls paziņojums, ka ir jauns treneris, es tikai apstiprināju, ka, iespējams, būs viņš, pārējās bija mediju spekulācijas. Ar treneriem situācija ir šāda – pērno sezonu noslēdzām ar Nikolaju Trubačovu, starpsezonā esam vienojušies ar Tamazu Pertiju.

Zinot, kā šim trenerim beidzās darba attiecības ar Latvijas futbola federāciju, proti, ar tiesu, kurā viņš zaudēja, vai ar Valmieru nesekos kas līdzīgs?

Es ceru, ka nē.

Tas nozīmē, ka ar Pertiju līgums ir parakstīts?

Tīri oficiāli vēl nav. Tāpēc arī nav bijis vēl oficiāls paziņojums. Esam mutiski vienojušies. Tas tādēļ, ka viss notika lielā steigā – viņš ar komandu aizbrauca uz Turciju. Tiklīdz pārbrauks, tā parakstīsim.


VALMIERA GLASS VIA futbola komandas galvenie stūrmaņi jaunajā sezonā — treneris Tamazs
Pertija (mazajā attēlā) un Uldis Pūcītis.

Kā Pertijas variants parādījās pie apvāršņa?

Starpsezonā meklēju jaunu treneri, bija viens variants – nesanāca, bija otrs – nesanāca, tad nāca trešais. Man piedāvāja satikties – satikāmies, aprunājāmies, rezultātā abi bijām ļoti ieinteresēti. Viņam ir motivācija šeit strādāt, pierādīt, ka viņš ir labs treneris. Tā arī vienojāmies.

Vai viņš izteica savas prasības klubam?

Nepieminot nevienu futbolista uzvārdu, protams, viņš teica, ka komandai vajadzētu pastiprināties, bet tas arī bija mūsu pašu plānos. Līdz ar viņa klātbūtni klubā šos pastiprinājumus mums nu ir arī vieglāk iegūt. Daudzi, pazīstot šo treneri, zinot viņa treniņu procesus, viņa spēles stilu, grib pievienoties tieši viņa dēļ. Šo apstākļu dēļ mums arī ir izdevies piesaistīt vairākus futbolistus, kuri šobrīd atrodas jaunu izaicinājumu meklējumos, ar vēlmi atgriezties lielajā futbolā. Rezultātā – mēs iegūstam labu spēlētāju, kas alkst sevi pierādīt.

Nav noslēpums, ka Liepājas komandas līdzjutēji nebija mierā ar Pertiju, jo, viņuprāt, tika abižoti vietējās skolas futbolisti. Vai nav bail, ka šāda situācija atkārtosies arī Valmierā?

Es pieļauju, ka šādi paši pārmetumi var tikt sadzirdēti arī pie mums – ja būs rezultāts, tad to būs mazāk, ja rezultāta nebūs, tad tie būs ļoti skaļi un daudz. Būtiska detaļa, kuru vajag atcerēties, – ka  Tamazs Pertija ir galvenais treneris, tāds bija Liepājā, tāds būs arī Valmierā. Savukārt kluba politiku nosaka un lēmumus pieņem kluba vadība, bet sastāvu komplektē, vismaz mūsu gadījumā, klubs jeb Uldis Pūcītis. Tāpēc viņš strādā ar to, ko viņam dod. Pēc darba Liepājā viņš labi saprot, ka arī šeit ir godā lokālpatriotisms. Arī es paturu prātā šo specifiku, jo arī es esmu valmierietis, mēs meklējam zelta vidusceļu un balansu. Tamazs Pertija nevienu nenoniecina, dienas beigās viņš atbild par rezultātu, tāpēc laukumā iet spēcīgākie.

Man svarīgi ir, lai mūsu čaļiem tiktu dota iespēja, bet tas nenozīmē, ka kāds tiks sastāvā, tikai pateicoties Valmieras pierakstam. Jebkuram būs sevi jāpierāda. Es domāju, mūsējiem tas ir tikai ieguvums, ka ir konkurence, ka ir tāds treneris un tādi pieredzējuši spēlētāji blakus, ar kuriem ir gan iespēja pacīnīties par ko vairāk, gan arī iespēja ikdienā mācīties no viņiem. Jautājums, kā katrs no tiem spēlētājiem šīs iespējas izlobīs – vai nepadosies, vai neapvainosies jau pirmajās nedēļās.

Virslīgas komanda mums ir vitāli svarīga kluba, pilsētas un pat reģiona futbola attīstībai. Gribam tur noturēties, tāpēc arī mēģinām pastiprināties, kas vienlaikus dod lielāku iespēju mūsu labākajiem progresēt. Nevajag aizmirst arī to, ka ikviens, kurš izies laukumā, cīnīsies par uzvaru ar Valmieras kreklu mugurā, neatkarīgi vai viņš ir no Liepājas, Rīgas, Staiceles vai dzimis un audzis Valmierā.

Pirms Turcijas Pertija ar komandu bija pavadījis teju divarpus nedēļas. Kādi bija viņa secinājumi pēc šī perioda?

Viņam viss ļoti patīk – redz, ka apstākļi šeit ir ļoti labi. Protams, ir lietas, pie kurām mums jāpiestrādā, tas saistās ar visa kluba organizāciju. Tas viss sasaucas arī ar maniem mērķiem, kurus loloju pēdējos trīs gadus – ik reizi spert divus trīs soļus uz priekšu, tā virzoties arvien tuvāk šai profesionālajai komandai. Mums ir bijusi amatieru komanda, kas līdzīgs pusprofesionālai, un pagājušogad es jau to nosauktu par pusprofesionālu, jo spēlējām profesionālā līmenī. Šobrīd mēs speram jau nākamo soli, vienīgais, kas mums aizkavējas, ir pienācīgs atalgojums, arī pie tā mēs strādājam un, kas zina, varbūt jau tuvākajā laikā to atrisināsim.

 

View this post on Instagram

 

Galvenais treneris @tamazpertia par ikdienas darbu un notiekošo treniņnometnē! #virsliga2019 #valmiera #vgvia

A post shared by VALMIERA GLASS VIA FUTBOLS (@vgvia_futbols) on

Par sportiskajiem mērķiem šosezon. Krišjānis Kļaviņš tviterī izplatīja baumas, it kā runājot, ka valmierieši šosezon tēmē uz Eirokausu vietām…

Nezinu, no kurienes viņam šāda informācija. Tai pašā laikā es domāju, ka Tamazam šāds mērķis varētu būt, tāpēc, ka viņš vienmēr ir strādājis komandās, kuras Eirokausus arī sasniedz. Es neteiktu, ka tas ir mans mērķis, drīzāk mans sapnis. Būšu pieticīgāks – mēs nevaram, ieņemot pēdējo vietu pērn, šogad visiem teikt, ka cīnīsimies par čempionu titulu vai tikšanu Eirokausos. Centīsimies uzlabot rezultātu, ļoti gribam palikt virslīgā, izvairoties arī no pārspēlēm. Tad jau redzēsim. Šobrīd komanda ir labi nokomplektēta, ir visi priekšnoteikumi, lai mēs savu rezultātu uzlabotu. Kā būs? Ar pirmo spēli jau redzēsim, kā tas viss zīmējas.

Saki, komanda ir nokomplektēta, tas nozīmē, ka ar visiem jaunpienācējiem ir noslēgti līgumi?

Nu jā. 1. martā aizvērās transfēru logs.

Publiski ir izskanējusi informācija par Vernera Apiņa un Jāņa Krautmaņa pievienošanos. Kā ar citiem?

Šobrīd ar komandu ir vēl vairāki vietējie spēlētāji – Ēriks Punculs, Boriss Bogdaškins, Edgars Jermolajevs, vēl klāt nāks Artis Jaudzems, Krišs Kārkliņš un Vladislavs Soloveičiks.

Šajā sarakstā ir pussargi, uzbrucēji, bet kā ar aizsargiem, ar kuru trūkumu pērn ļoti mocījāmies?

Šajā ziemas pāreju periodā tā arī neesam atrisinājuši centra aizsargu problēmu, jo mūsu iespējas ir limitētas. Vēl skatīsimies, risināsim.

Tas nozīmē, ka aizsardzību turpinās cementēt vietējie čaļi?

Šobrīd jā. Ir trīs – Elmārs Sietinsons, Klāvs Kramēns un Artūrs Bankavs. Vēl gan ir viens brazīliešu aizsargs, kurš ir spēlējis Latvijā, bet vēl nav atbraucis uz Valmieru, jo risinām dokumentu jautājumus.

Kādi vēl leģionāri uzsāks šo sezonu komandā?

Viens no tiem ir ukraiņu vārtsargs Andrijs Fedorenko, pērn spēlējis Zviedrijā. Vārtsargu līnijā ir vēl viens vietējais – Vladislavs Lazarevs, kurš pēdējos gadus pavadījis Itālijā.

Vai Elvis Arnavs un Marks Bogdanovs arī ir ar komandu?

Elvis jā, ar Marku šobrīd ir tā, ka viņš ir zem lielas jautājuma zīmes. Ne manis dēļ, bet viņa paša. Nav noslēpums, ka konkurence aug. Viņiem jau pēc pērnās sezonas teicu, ka meklēšu vārtsargu. Trijiem vārtsargiem komandā ir jābūt obligāti. Bieži bija tā – dēļ Marka un Elvja aizņemtības darbos mums treniņi bija jāaizvada vispār bez vārtsargiem – tas nav pieļaujams. Šobrīd, vismaz šajā sagatavošanās posmā, ir divi treniņi dienā, gandrīz katru dienu, un ar to apmeklēšanu ir problēmas gan Elvim, gan Markam, tāpēc šī situācija ir šāda. Es nezinu, kā tas atrisināsies. Skaidrs, ka viņus prom neviens nedzen. Tāpat skaidrs, ka viņiem būs grūti sevi pierādīt, tikai tādēļ, ka ir šie divi vārtsargi, kas treniņos ir katru dienu.

Ir vēl kādi spēlētāji, kuriem ir grūti pielāgoties šim treniņu ritmam?

Varbūt Madim Miķelsonam, kurš arī strādā, tāpēc uz rīta treniņiem arī viņam ir grūti tikt. Es gan mēģināšu viņa gadījumā atrast kādu risinājumu, jo Madis ir pietiekami nozīmīgs spēlētājs, un gribētos, lai viņš ir katrā treniņā. Arī viņa sakarā, lai cik labs viņš būs, viņam būs grūti konkurēt ar jebkuru spēlētāju, kas trenera redzeslokā atradīsies 100% treniņu laika. Šis arī ir nākamais solis uz profesionālo līmeni, kur prioritātei ir jābūt vienīgi futbolam. Saprotu, ka ir grūti sadzīvot, bet, kā saka – lai kaut ko iegūtu, ir kas jāzaudē.

Turpināsim iesākto par leģionāriem…

Vēl ir viens balsta pussargs, ukrainis, bet ar viņa pāreju ir sarežģījumi, es nezinu, vai viņš varēs spēlēt jau pirmajā spēlē. Tad ir viens japānis, uzbrūkoša tipa spēlētājs. Jāsaka, kas attiecas uz spēlēšanu, nevienam leģionāram vēl līdz galam nav sakārtoti papīri. Ir vēl viens afrikānis no Beninas – ļoti interesants spēlētājs. Plānā ir piesaistīt vienu talantīgu nigēriešu spēlētāju, bet arī viņu uz sezonas sākumu vēl nesagaidīsim.

 

View this post on Instagram

 

Šodien savus spēkus pārbaudam Igaunijā pret @jktammeka #virsliga2019 #valmiera #vgvia

A post shared by VALMIERA GLASS VIA FUTBOLS (@vgvia_futbols) on

Pārbaudes spēlēs esi jau redzējis Pertiju darbībā, kāds būs viņa rokraksts ar šo komandu?

Tas noteikti būs uzbrūkošs, atraktīvs futbols. Presings pie zināmiem noteikumiem. Vēl gan ļoti tāls ceļš ejams, lai visas viņa vēlmes laukumā tiktu izpildītas, bet pirmās iezīmes ir daudzsološas. VALMIERA GLASS VIA komandas spēle būs skaista. Tas arī ir Pertijas rokraksts, tāds bijis jebkurā viņa komandā – gan Skonto, gan Liepājā, viņš vienmēr ir spēlējis skaistu futbolu.

Kurus no vietējiem futbolistiem treneris jau paspējis izcelt, ar kuriem viņš īpaši rēķināsies?

Favorīti viņam noteikti ir Mārcis Ērglis, tāpat abi mūsu izlašnieki – Alvis Jaunzems un Kristers Lūsiņš. Šiem arī pie citiem treneriem būtu grūti neiepatikties. Viņi ne tikai kā futbolisti ir labi, bet arī ar savām cilvēciskajām īpašībām un darba spējām treniņos izceļas.

 

View this post on Instagram

 

Mums pašiem sava Turcija! #vgvia #valmiera #turkey #dubai #preseason #virsliga2019 #snow

A post shared by VALMIERA GLASS VIA FUTBOLS (@vgvia_futbols) on

Pērnā sezona tomēr parādīja, ka valodas barjera starp treneri un spēlētājiem pastāvēja. Vai nav bažas par kaut ko līdzīgu arī šajā?

Kā saka Pertija: futbolistam galvenais ir saprast futbola valodu. Mums ir gan Gatis Ērglis, gan Gatis Kalniņš, kuri vajadzīgo informāciju arī spēs aiznest līdz spēlētājam. Nav jau tikai problēma krievu un latviešu valodas starpā. Tāpat ir daudzi leģionāri, ar kuriem saziņā jālieto angļu valoda. Te man ir piemērs arī ar šo Beninas spēlētāju, kuram ar angļu valodu ir ļoti bēdīgi un kurš sarunā ar mani izmanto google translate. Laukumā viņam telefons līdzi nebūs, bet atkal – viņš ir tas labais piemērs, kuram valodas nezināšana netraucē, jo ir laba futbola skola pamatā – viņš visas trenera norādes labi saprot.

Vai Pertija bija mierā ar saviem asistentiem – abiem Gatiem, varbūt vēlējās uz Valmieru ņemt kādu savējo cilvēku?

Nē, tādas vēlmes nebija. Un es arī pašā sākumā teicu, pieminot šo pilsētas specifiku, ka es gribētu, lai štābā būtu vietējie, kas būtu šis tilts ar Valmieras čaļiem, un arī paši viņi varētu mācīties un augt. Viņš atbildēja, ka ar to viņam nav nekādu problēmu.

Precizē Gata Kalniņa lomu šobrīd komandā.

Viņš būs viens no Pertijas asistentiem. Kā arī kluba akadēmijas sporta direktors, bet tas attiecas uz jauniešu sistēmu.

Par spēlēšanu vēl nav pārdomājis?

Pagaidām nē. Mēs jau te jokojam, ka sezona ir gara. Tas ir viņa paša lēmums. Nebija viņam visu viegli savienot – darbs Rīgā, vakara treniņi Valmierā, pēc tiem vēlu vakarā atpakaļ uz Rīgu – nākamā dienā viss atkārtojas. Šobrīd viņš jau ir daļēji pametis darbu Albertā.

Vismaz atvadu spēle viņam, un noteikti arī dažiem citiem, vēl priekšā.

Es jau viņam esmu to piedāvājis, pats gan uz to neraujas. Visticamāk, ka mums šogad būs arī otrās līgas komanda. Tajā tiks iespēlēti tie, kuri no šī profesionālā sporta ir pagājuši malā. Varbūt kāds no viņiem vēl sajutīs šo spēles garšu un vēlēsies vēlreiz paprovēt spēkus augstāka līmeņa futbolā. Gribam arī šos čaļus, kas spēlējuši, pieturēt klubā, lai arī viņi nāktu un atbalstītu lielo komandu.

Atgriežoties pie lielās komandas, pēc pēdējā laika notikumiem daudziem radusies pamatota interese par Valmieras turību, jautājot: nez par kādu naudu tie aizbraukuši uz nometni Turcijā?

Par Turciju ir tā – ir parādījies viens pagaidām anonīms cilvēks ar lieliem mērķiem, kas mums šo pasākumu uzsauca. Tas ir atsevišķs stāsts. Pastāv gan iespējamība, ka tā sadarbība te arī beigsies. Katrā ziņā šis cilvēks ir parādījis savus nopietnos nolūkus, sponsorējot šo nometni. Ja šī sadarbība realizēsies, tad tā tiks noformēta oficiāli, un kas pats galvenais, tā nebūs īstermiņa, bet gan ilgtermiņa – 5 līdz 10 gadu projekts. Vēl viena piebilde – līdz ar to te neieplūdīs miljonu investīcijas, tas būs adekvāts pienesums. Kā es uzskatu, ir nepieciešami 300 – 400 tūkstošu eiro liels budžets, lai uzturētu virslīgas klubā pašu nepieciešamāko. Protams, arī ar tādu nebūs viegli cīnīties ar miljonu budžetu klubiem, kuri sezonas gaitā var atļauties nomainīt vai teju pusi komandas.

Turcijas sakarā ir vēl viens faktors. Bijām arī uz divām dienām Lietuvā. Parēķinot vienas dienas izmaksas šajā valstī, tās ir krietni lielākas nekā Turcijā. Šīs 11 dienas, ko komanda tur aizvadīs, būs līdzvērtīgas mēneša vai pat vairāk ieguldītajam darbam šeit Valmierā uz sasaluša laukuma. Daudziem vietējiem čaļiem tā būs pirmā ārzemju pieredze un darbs profesionālā režīmā.

Paspējāt kā vēl nekad ilgi treniņos padeldēt arī Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadiona laukumu. Kā ir ar to, tribīnēm, apstākļiem kopumā?

Šobrīd laukums ir tāds interesants. Pēc ziemas būs jāsakopj. Par tribīnēm neko vēl nevaru pateikt. Zinu, ka Valmieras pilsētas pašvaldība ar LFF ir parakstījusi līgumu, ka tās tiks sakārtotas līdz nākamā gada beigām. Mums ģērbtuves šobrīd vajag kā ēst. Kā man pieredzējuši kungi saka – no ģērbtuves arī viss sākas: tajās futbolisti pavada daudz laika, un, ja viņi šaurā telpā sēž cits citam uz galvas, nav tas labi. Var jau arī mājās saģērbties un aizbraukt uz treniņu, bet, ja mēs gribam šo līmeni celt, tad tās ir tikai reālas vajadzības. Arī atrast kādu telpu treneriem ir ļoti grūti, šobrīd mums ir iedalīts mazs bunkuriņš. Mēs te neviens netaisāmies locīt pirkstus, ka mums vajag ofisu, bet pietrūkst tādas telpas, kur ikdienā trenerim vai man aprunāties ar spēlētājiem vai kur pašiem treneriem savākties kopā, vai vienkārši kur kafiju iedzert un sagatavoties treniņam. Kaut vai bumbas kur ienest, lai mīnusos tās nesaltu. Esam ar VOC par to runājuši, iespējams, šāda telpa mums atbrīvosies tuvākajā laikā..

 

View this post on Instagram

 

Laba daudz nevajag! Esam atpakaļ ierastajā vidē. #valmiera #vgvia #virsliga2019 #futboļčiks #sniegs

A post shared by VALMIERA GLASS VIA FUTBOLS (@vgvia_futbols) on

Gan jau nākamgad J. Daliņa stadionā viss būs.

Cerams.

Valmierai pirmā sezonas spēle paredzēta 17. martā pret BFC Daugavpils. Ko apsolāt līdzjutējiem, nākot uz šo spēli un uz sezonu kopumā? Saprotu, ka šosezon būs jārēķinās ar ieejas biļetēm.

Pirmkārt jau cīņas sparu – ne vienu reizi vien esam jau pierādījuši, ka cīnāmies no pirmās līdz pēdējai minūtei. Gan šajā spēlē, gan pārējās sezonas spēlēs centīsimies parādīt kvalitatīvu un aizraujošu futbolu, kas sniegs pozitīvas emocijas faniem.

Uz pirmo spēli ieejas biļetes vēl nebūs, bet no otrās mājas spēles gan, jo to diktē līgas komercreglaments. Manuprāt, tas nav nekas ārkārtējs, jo cena būs demokrātiska par šo izklaidi, kuru mēs centīsimies nodrošināt pēc iespējas aizraujošāku.

KOMANDA īsi pirms Optibet futbola Virslīga 2019 sezonas sākuma, treniņnometnē Turcijā.

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.