Sezonas trešajā SynotTip Virslīgas mājas spēlē aizvakar Vidzemes Olimpiskajā centrā VALMIERA GLASS VIA futbolisti, līdzīgi kā pirmā apļa cīņā, vēlreiz ar 1:3 (0:0) atzina FK Ventspils pārākumu.

Uz kārtējiem pašmāju futbola svētkiem trešdienas vakarā stadionā bija sanācis kupls skaits līdzjutēju — tuvu 500, to vidū arī bariņš kvēlāko Ventspils komandas fanu, no kuriem daļa spēli vēroja otrpus laukumam aiz sētas — ik pa laikam uzsaucot atbalstošus saukļus, bet pamatā rūpējoties par šašlika grilēšanu.

Uz šo spēli mājinieku treneris Gatis Ērglis atkal sastāvā bija veicis dažas spēlētāju rokādes — no pirmās minūtes spēli uzsāka gan Klāvs Kramēns, gan Ulvis Bērziņš, bet Gatis Kalniņš no uzbrucēja pārkvalificējās par centra aizsargu.

Tieši Kalniņa faktors aizsardzībā palīdzēja valmieriešiem pirmo puslaiku pabeigt uz neizšķirta nots — šāda pieredze un nosvērtība šajā līnijā ir mūsu komandas līdz šim lielākais trūkums. Ļoti žēl, ka Gatim šī spēle aprāvās līdz ar traumu — uz otro puslaiku viņš klibojot atgriezās tikai kā skatītājs, palaizdams garām arī abus pretinieku ātros vārtu guvumus.

Vēl pirmajā puslaikā abām komandām bija vismaz trīs labas vārtu gūšanas iespējas — mūsējiem ar bumbas nogādāšanu vārtu tīklā nepaveicās Artūram Pallo, Mārcim Ērglim un Kalniņam pēc stūra sitiena. Dzelteni zilo sastāvā valmieriešu aizsardzību plosīja nigēriešu duets — Ajeguns ar Adeleki, piepalīdzot ukrainim Antonovam, kuru gan no tribīnēm, paralēli trenera Dejana Vukičeviča izsaucieniem no laukuma malas, regulāri slānīja kluba prezidents Adlans Šišhanovs — radot skatītājos neizpratni: kurš tad te vada komandu? Neizbrīnīja, ka Antonovu spēles pārtraukumā no šīs spēles noņēma.

Diemžēl, kā tas šajā sezonā bijis ne reizi vien, pēc laba pirmā puslaika sekoja katastrofāls otrā sākums — vispirms atkal pēc standartsituācijas vārtus ar galvu guva Latvijas valstsvienības spēlētājs Nauris Bulvītis, bet divas minūtes vēlāk ar Virslīgas spīdekli Adeleki netika galā Kramēns. Neskatoties uz atsevišķu Valmieras spēlētāju izspertajiem zibeņiem pašu starpā, spēles turpinājumā nebija ne miņas no panīkuma — lai arī viesi turpināja vērpt savus uzbrukumus, kļūdas vairs pieļautas netika. Portugāļa Stenio žilbinošais vārtu guvums neskaitās. Lai spēles pēcgarša valmieriešiem nebūtu pārāk rūgta, mazliet pozitīvisma atnesa Kristera Lūsiņa skaisti gūtie vārti ar galvu pašā izskaņā.

Dejans Vukičevičs pēc spēles: «Pēc jebkuras uzvaras jābūt priecīgam. Pēc būtības mēs tomēr esam stiprāki par Valmieru, bet ne vienmēr uzvar tas, kurš izskatās pārāks uz papīra, — šie trīs garantētie punkti tomēr ir jāizcīna. Tāpēc ļoti nopietni gatavojāmies šai cīņai. Spēlējām ļoti labi — skaisti, bija daudz vārtu gūšanas momentu — malači ne tikai mani puiši, bet arī pretinieku — paldies viņiem, ka spēlēja tīri un bez rupjībām un ka iztikām bez traumām (trenerim joprojām spilgti atmiņā 4. kārtas spēle pret Jūrmalu, kad smagi vienu no ventspilnieku līderiem Fortešu satraumēja Jurijs Žigajevs — aut.).»

Gatis Ērglis: «Zināju, ka Ventspils pēc pēdējā kārtā izrautā neizšķirta ļoti nopietni pret mums gatavosies. Šodien vismaz neielaidām piecus golus — tikai trīs (ar ironiju — aut.). Pārkārtojāmies uz šo spēli — dažiem bija negaidīti, ka Gatis Kalniņš parādījās centrā aizsardzībā, viņš gan arī agrāk Metā šajā pozīcijā bija spēlējis. Varēja redzēt, ka pretinieki bija individuāli meistarīgāki. Arī mūsu vārtsargs pirmajā puslaikā veiksmīgi spēlēja. Kas zina, ja būtu iesituši pirmajā, tad varbūt tā spēle būtu aizgājusi citā gultnē. Ļoti nelaikā bija šī Gata trauma. Savus spēlētājus, vēl ejot otrajā, brīdināju, lai iztur pirmās piecas minūtes — nesanāca, ielaidām, un tad jau aizgāja atklātais futbols. Visu ģērbtuvēs izrunājām, puiši saprata — nezinu, varbūt nevajag nemaz iet uz ģērbtuvēm, palikt turpat uz laukuma. Vismaz skatītāji atzina, ka tā bijusi interesantākā spēle šajā sezonā Valmierā. Priecē arī tas, ka atkal iesitām savu golu. Jātrenējas. Tagad pauzē (maija beigās — jūnija sākumā — aut.) plānojam treniņnometni Igaunijā, atgūsim nokavēto, ko nepaveicām tad, kad šeit Valmierā trenējāmies uz ledus, — tā kopā nemaz neesam nopietni strādājuši. Ceram aizvadīt arī kādu pārbaudes spēli.»

Jau šosvētdien valmieriešiem Vidzemes Olimpiskajā centrā nākamais Kurzemes spēka pārbaudījums — pl. 17 cīņa ar FK Liepāja/Mogo. Dublieru turnīra pēdējā cīņā mūsu futbolisti spēlēja neizšķirti (1:1) ar Jelgavu (vārtus guva Ulvis Bērziņš), pirmdien izbraukumā spēle ar Liepāju.

VIENS NO PAŅĒMIENIEM, kā izdevās trešdien noturēt ventspilnieku vārtu mašīnu Adeleki, bija šāds — valmieriešu aizsarga Artūra Bankava izpildījumā.

VALMIERA GLASS VIA — FK Ventspils 1:3 (0:0)

Vārti: Lūsiņš 88’ — Bulvītis 47’, Adeleke 49’, Stenio 86’

Sastāvi: Arnavs (v), Kramēns, Kalniņš (46’ V. Jaunzems), Bankavs, Cipe, Miķelsons, Pallo, Ērglis (k), A. Jaunzems (70’ K. Fjodorovs), Bērziņš (65’ Lūsiņš), Savaļnieks — Uvarenko (v), Bulvītis, Antonovs (46’ Stenio), Ajeguns, Tīdenbergs, Adeleke, Koļesovs (46’ Aleksejevs), Rugins (k) (79’ Klimaševičs), Mamahs, Žuļevs, Rečickis.

Spēles tiesnesis: Andris Treimanis

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.